Saulgriežu laika pārdomas.
Par to kā mēs (es) dzīvojam, kādas ir mūsu vērtības un kur atrodam Savu vietu sabiedrībā. Ar to pēdējo gan tā pagrūti nupat paliek. Tai lielajā, kopējā sabiedrībā aizvien mazāk gribās iekļauties, un patiesībā laikam nekad tur neesmu iederējusies. Un tāpēc ir labi, ka tomēr ir domubiedru, dvēseles radinieku lokas, kas ir gandrīz uz viena viļņa ar mani.
Te tieši par ceļošanu vairāk. Kā nu kurš mēs ceļojam un kur ceļojam. Esam tik dažādi un interesanti, arī mūsu vajadzības ir tik atšķirīgas. Es viennozīmīgi dodu priekšroku mazāk skartai dabai, mazāk samaitātai sabiedrībai un dzīves vienkāršībai. Gandrīz nekad neesmu ceļojusi ar tūrisma uzņēmumu (ir bijuši daži jauki privāti izņēmumi, paldies Baiba un Guntar). Kā saka - ne jau mērķis ir svarīgs, bet ceļš uz to. Tad nu lūk, es ar tādu aizrautību plānoju savu nākamo ceļojumu, savu Mērķi! Visu pati - valsts izvēle, transports, apskates vietas utt. Tā nu sanācis, ka mana mīlestība ir Āfrika. Un zini kāpēc? Tāpēc, ka nezinu spāņu valodu. Tik labprāt paceļotu pa Dienvidamerikas valstīm, bet man bail. Jā, jā - bail :) . Daudzi saka, ka esmu drosmīga ceļot pa Āfriku un nereti pat viena... Nu neesmu es drosmīga, man ir bail bez spāņu valodas doties uz to pašu Čīli, Brazīliju, Meksiku utt. Bet gribu. Laikam pienāks brīdis, kad sākšu mācīties valodu. Vēl viena iespēja ceļot uz Mērķi.
Un vēl - gribu arī Tevi iedrošināt organizēt savu Ceļojumu, savu Piedzīvojumu pašam. Tam ir pavisam cita garša, smarža un sajūta. Netici? Pamēģini. Attiecībā uz Etiopiju, vienmēr esmu gatava Tev palīdzēt ar padomu (Tu jau zini, ka Etiopiju saucu par savu kopš 2008). Un bez maksas. Nu jā, ne viss (un patiesībā maz kas) ir nopērkams par naudu un ir naudas vērts. Un tas ir iemesls arī tam, kāpēc nespēju iekļauties mūsdienu barā. Nu, nav man tādas tās vērtības! Arī savus maršrutiņus piedāvāju par velti, saviem grupas biedriem neprasu samaksu par manu darbu visu organizējot un atbalstot ceļojuma laikā. Jā, tieši tik vienkārši. Mana alga ir iespēja ceļot, iespēja ieraudzīt un piedzīvot manu kārtējo izsapņoto sapnīti. Tai pat laikā nenoliedzu - ir ceļojumu biedri, kas beigās man pasaka paldies par ieguldīto darbu ar kaut ko foršu. Zinu, daudzi netic. Un ir pat pa kādam neveiksminiekam, kas mēģina man "izrakt bedri". Taču es turpinu dzīvot savā burbulī, turpinu ticēt labajam un turpinu ceļot. Ceļot viena, kopā ar vīru vai kopā ar draugiem. Tas nav svarīgi. Svarīgi ir tikai tas, ko piedzīvojam, ko redzam un kas paliek mūsu sirdīs uz mūžu. Visi, protams, negrib un nevar ceļot PAŠI. Un nevajag arī. Ko tad tie tūrisma uzņēmumi darīs!
Varu pačukstēt - man ir jauns plāniņš par nākamo ceļojumu un es varu paņemt līdzi arī Tevi. Un Tev man par to nebūs jāmaksā. :)
